Migrēna nav vienkārši spēcīgas galvassāpes. Tā ir neiroloģiska slimība ar ģenētisku pamatu, uzsver neiroloģe Linda Zvaune, taču lēkmi var izraisīt arī ārējie apstākļi: pārslodze, slikts miegs, neveselīgs dzīvesveids un stress. Latvijā ar migrēnu varētu sadzīvot līdz pat 177 000 cilvēku darbspējas vecumā, un slimības radītās izmaksas valstij sasniedz 12,26 miljonus eiro gadā.
Stress pats par sevi migrēnu neizraisa. Cilvēkiem, kam ir nosliece uz to, tas tomēr bieži ir viens no biežākajiem lēkmes atslēgas punktiem.
Pierādījumos balstīti stresa mazināšanas veidi nav jauni, un tie nav sarežģīti: regulārs miegs, fiziskā aktivitāte, dienas režīms, kas neatšķiras brīvdienās un darbdienās. Elpošanas vingrinājumi vai īss pastaigas brīdis dienas vidū bieži dod vairāk, nekā šķiet no malas.
Grūtāk ir tos ievērot ilgstoši, ne apgūt. Cilvēks, kurš zina, ka miegs palīdz, joprojām var neiet gulēt laikā, jo vakars ir vienīgais laiks sev.
Šis vakara laiks arvien biežāk pieder ekrānam. Straumēšanas platforma, spēle telefonā, saruna sociālajos tīklos, arī tiešsaistes izklaide, tostarp kazino, kļuvusi par daļu no tā, kā cilvēki mēģina atslēgties vakarā.
Pati par sevi neviena no šīm nodarbēm nav problēma. Jautājums ir, kāpēc tā tiek izvēlēta. Atpūta, kas atjauno spēkus, un izklaide, kas tikai novērš uzmanību no tā, kas patiesībā nogurdina, no malas var izskatīties vienādi. Organismam tās nav vienādas.
Ja galvassāpes kļūst biežākas, spēcīgākas vai sāk traucēt ikdienai, atbilde nav vēl viena izklaides forma, kas uz brīdi novērš domas. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāve Karīna Zaņģe atkārtoti uzsver: nenodarboties ar pašārstēšanos un vērsties pie neirologa, pat ja ceļš līdz precīzai diagnozei var būt garš.
Atpūta, kas patiešām palīdz, parasti nav tā, kas prasa vislielāko piepūli izvēlēties. Bieži tā ir vienkārši agrāk iet gulēt.
